Tad pēkšņi pacēlu acis turpat pretīm uz sienas ieraudzīju lielu, starojošu gobelēnu - Saulgrieze!!!
Skudriņas pār muguru pārskrēja...
Ierakstīju un nodevu. Dziļākās domas jau atnāca tikai pēc tam, ka tā ir cēla puķe, kas aug pat visvienkāršākajā augsnē. Mūsu sētā pat vienugad grantsčupā izauga un daiļi uzziedēja. Tā ir puķe, kas jebkuros laika apstākļos vēro sauli, lai aiz kādiem mākoņiem tā būtu noslēpusies. Tā ir puķe kura sevī briedina simtiem veselīgas sēklas. Tā ir puķe, kas staro kā pati saule. Un tā ir viena no manām vismīļākajām puķēm :)
Dubulto pārsteigumu piedzīvoju, kad atradu savu pasen uzrakstīto dzejolīti:

Debessjumā saule brīnās,
Kamdēļ saulgriezīte cīnās.
Mazās acis plaši vēro,
Kā Saulīte dienu mēro.

Beidzot Saule vaicā klusi,
Vai nav mazā piekususi,
Neatlaidīga būt katru dienu,
Darot darbu tikai vienu.

Saul'puķīte skaidri zin,
Drošu pārliecību min:
"Es par Sauli mācos kļūt,
Vai kas svarīgāks var būt?"

Lielā patiesību pauž,
Ko jau gadu simtiem jauš:
"Saule debessjumā viena,
Vai ir nakts vai gaiša diena."

Mazai kātiņš bailēs trīs,
Celīši pie zemes līkst...
Tomēr mazā ceļās aši,
Vārdi veļas varen braši:

"Katram sirdī vajag sauli,
Mīlestībā uz pasauli!"

Tādas rindas izsaka "Saulgriezītes" būtību un ir pašos pamatos liktas. Šajās dienās, pateicoties Ineses, Indras un Aigara atbalstam "Saulgrieze" mostas jaunam, aktīva darba cēlienam. Tieši šī iemesla dēļ aicinu sadarboties izglītības darba organizatorus un interesentus, kuri "Saulgriezi" vēlas aicināt ciemos.

Ar cieņu, RAC "Saulgrieze" vadītāja Ineta Ieviņa